Ja paši darīsim, nāks palīdzība 

Alda Ķeviņa intervija laikrakstam "Druva", 30.07.2001.


Dažkārt tikai jāapiet galdam otrā pusē, lai ieraudzītu, cik skaisti vāzē ir ziedi. Dažkārt tikai ar smaidu jāatbild dzīves nogurušajam, lai no viņa pleciem noņemtu smagumu. Par cilvēkiem un pasauli saruna ar dziednieku, gaišreģi vai, kā viņš pats saka, dzīves vērotāju Aldi Ķeviņu.

90.gados redzēju ļoti daudzas vīzijas. Vienā pasaulē kļūst nemierīgi, es paceļos pār Latviju un redzu tai pāri sarkanīgu uzliesmojumu, zeme šūpojas, tad pamazām kļūst zaļāka, iedegas balti punktiņi, vispirms Vidzemē, tad visā Latvijā, mazie punktiņi pārvēršas ugunskuros. Tad pāri Latvijai pārslīd balts tēls un iestājas miers. Un atskan vārdi Dievs staigās pa Latvijas zemi.

Kas apkārt notiek?

Satiekos ar cilvēkiem, viņos ir tik daudz negatīvisma. Savulaik kopā ar Lilitu Postažu visā Latvijā organizējām "Baltos apļus". Tās bija tikšanās ar cilvēkiem, kuri varēja pastāstīt lielas, par kurām agrāk nerunāja. Daudzi nāca, organizējām talkas Pokaiņos, kur sabrauca ap 600 cilvēku. Visi alka pēc kā īpaša, jauna, bija pozitīvi noskaņoti. Valmierā uz tikšanos uzaicināju ārstu Pēteri Kļavu un bardu muzikantus, pēc nodarbības debesīs bija izveidojies balts aplis, augstāk melnas otras debesis, balti stari lija pār zemi. Visi stāvējām, skatījāmies. Tā bija īpaša sajūta, sapratām, ka darām svētīgu darbu. Ar laiku no "Baltā apļa" pagāju malā. Pēdējos gados sabiedrībā sakrājies tik daudz negatīvā, bet ir cilvēki, kuri vēlas paši mainīties un arī apkārt redzēt vairāk labā. Daudziem ir pārsteigums, ka caur deju sevī var atgriezt pozitīvo. Gribu cilvēkos veidot sapratni, ka katrs pats esam šīs zemes saimnieks, katrs pats ir kas īpašs. Mums katram ir divi enerģētiskie akumulatori viens virs galvas, otrs zem kājām. Cilvēks darbojas un nepārtraukti prasa - dod, dod, bet kurš gan tev tāpat vien dos. Kad ar kājām sajūtam zemi, esam zemes bērni, tai brīdī zemes sargeņģelis sadodas rokās ar otru un iestājas līdzsvars. To var sasniegt dejā bezdomu stāvoklī. Man ir vēl cita teorija mēs sastāvam no četriem rombiem. Ļoti daudziem ir izsists, nobīdīts trešais no augšas, tajā atrodas dzīvībai svarīgākie orgāni. Šis rombs atjaunojas no pulksten 2.40 līdz 3.20 tad jābūt gultā, dziļā miegā. Tas ir laiks, kad enerģētiskās vietās var redzēt NLO. Tas ir reāli. Mūsu redze atbrīvojas, kļūstam dievišķi, esam bezdomu stāvoklī. Dievs dzīvo starp pauzēm, kad esi bezdomu stāvoklī, Dievs ir blakus.

Man ir vēl viena teorija uz mūsu planētas pirms tūkstošiem gadu notika kosmiskās cīņas. Meditācijā redzēju, kāda bija zeme, to vagoja karstuma stari no kosmiskiem ieročiem, cilvēki slēpās alās. Pirms tam bija zelta laikmets, valdīja pozitīvisms. Notika vienošanās, ka mūsu planēta tiek atdota citai sfērai, gaišie spēki atgāja malā. Kādai citai dimensijai ir vajadzīgs mūsu naids, konflikti, negatīvisms, ar ko baroties. Saka jau, ka cilvēkam uz labā pleca sēž eņģelis, bet kreisā velns. Velniņš saberzē rokas un priecājas, kad dusmojamies, par kādu runājam sliktu. Esam robotiskas būtnes, mūsu ķermenī ir dievišķais gars. negatīvais ir prāts, kas atgādina zinu labāk, esmu pareizāks. Gars vēlas ķermeni veidot par dievišķu. Ja izdodas, attīstībā ieejam nākamajā pakāpē. Dievs pieņēma cilvēka ķermeni, lai taptu par Dievu. Ļoti vienkārši. Ja kādu nosodām, kritizējam, kļūstam par labdari negatīvajam un bojājam sevī līdzsvaru. Cilvēks bija mūžīgs, nezināja, kas ir bailes, naids. Ne jau Čūska vainīga, viņš tika apzināti kārdināts. Cilvēkam tika dots arī negatīvais. Kas ir vieglāk nodomāt labo vai slikto? Kad esi pozitīvs, rombi izlīdzinās. Esam dievišķas būtnes, kuras sakacina būt labākiem, citus pamācīt, būt kritiskiem. Negatīvais taisnākais ceļš uz elli. Ja esi pozitīvi noskaņots, jebkuras kustības palīdz ieiet bezdomu stāvoklī un sakārtojas rombi. Negatīvais atkāpjas, jo tam nav ar ko baroties. Gaismas dimensija dod izaugsmi. Tas šobrīd ļoti svarīgi Latvijai, jo tā ir kā ritenī, ķer pati savu asti.

Kāpēc esam tik negatīvi? Sabiedrībā ir pieprasījums pēc negatīvā. Nav pieklājīgi nekritizēt.

Jāmēģina justies kā saimniekiem. Valdība nevar būt citāda kā tauta. Kāda būs nākamā Saeima, ja paši sevi aprejam? Kādreiz saimnieks apsēdās garā galda galā, atvēra Dziesmu grāmatu un visi dziedāja, pārrunāja ikdienu. Bija vienoti grūtos brīžos un sadzīvē. Tagad esam katrs pats par sevi, apziņā pārāks par citiem. Ja nezināsi cēloni, nekādas zāles nepalīdzēs.

Jadviga Pučkova, Zvaigžņu māte, viena no manām skolotājām, teica - karu nebūs, bet pār zemi nāks liels karstums un tas nebūs Saules karstums. No tā cietīs augi un dzīvnieki, un cilvēki par to, ka slikti domā. Bet tad augšas pasaule savienosies ar zemes pasauli un Dievs staigās pa zemes virsu un cilvēki atkal kļūs labi. Kā sauc tā atsaucas. Negatīvais uzkrājas, nepazūd un atgriežas ko sēsi, to pļausi. Tāpat ir ar pozitīvo, kas arī uzkrājas mūsu kontā. Dienvidu tautas savus bērnus ceļ debesīs, mēs noniecinām no tevis nekas neiznāks, tu neko nevari. Tāda domāšana ir jāmaina. Tev ir vislabākās kārtis, kaut tu jūti, ka zaudē. Atceries! Esi kā uzvarētājs, jo par zaudētājiem nevienam nav nekādas daļas.

 Nav sliktu cilvēku, bet bieži viņi tiek izmantoti negatīvam. Mēs ik dienu tiekam pārbaudīti, turēti ar velna dakšām. Cilvēks ir dievišķo roku darbs. Nav tiesību pacelt roku pret otru ne vārdos, ne domās. Nav sliktu cilvēku, bet, lai attīstībā tiktu uz augšu, jāiztur pārbaudījumi. Nevis nicināt citus, bet apzināties, ka ne jau valdība mainīs Latviju, bet latvieši, tie, kuri te dzīvo. Iepriekšējās paaudzes skolā, ģimenē mācījās tēvzemes mīlestību. Ir jājūtas kā saimniekiem. Var izaudzēt jebko. Sev. Bet vai gribi? Tie, kuri saka nekā nav, paši negrib, lai būtu. Nav jābūt kalpiem, kuri gaida pensiju. Jāsāk ar sevi. Nav jāskatās uz valdību. Un par to, kas tev ir, Jāmāk pateikties Dievam. Ja cilvēks spers vienu soli pretī Dievam, Viņš spers trīs. Ja paši darīsim, nāks palīdzība. Ja vēlamies sakārtot savu zemīti, jābūt saliedētiem, draudzīgiem. Mums jākļūst par apgarotu tautu. Mūsu zeme atrodas spēcīgā enerģētiskā centrā. Ja pārāk piesārņosim šo telpu, tad pār mums nāks sods. Cilvēka zemes dzīves uzdevums būt apmierinātam, priecīgam, laimīgam, pateicīgam. Tas, kas nepatīk otrā, jāmaina sevī.

Mēs paši sevi izsūtām uz citām zemēm.

Svešā zemē esam vergi. Kad cilvēki sapratīs, ka tepat var radīt vērtības un iztikt, prom nebrauks. Kad redzēs, ka ir pārmaiņas, daļa atgriezīsies. Jo nacionālāka tauta, jo vairāk, to piespiež pie zemes. Kredīti tika apzināti radīti. Tas, ka Latviju izpērk svešinieki, bija jāredz valdībai. Ātri pienāks brīdis, kad paši izpirksim savu zemi. Mums nav jānīst tautas, lai te dzīvo tie, kuri mīl šo zemi. Mums pašiem arī ir jāaug. Kritušais, kurš piecēlies, būs stiprs un palīdzēs piecelties arī citiem.

Sabiedrībai vajag arī kritušos.

Mums ir iedots prāts, lai domātu. Mainies pats, un pasaule mainīsies. 

Nesen Valmierā pēc jūsu ierosmes notika pirmais maiņas tirgus. 

Šādā tirgū cilvēki iepazīstas, sadraudzējas un negatīvais vismaz uz laiku zūd. Veidojas draudzīgums. Es mainos, un tas ir draudzības sākums. Tantīte puķītes iemainīja pret dvielīšiem un bija priecīga, tāpat kā tā, kura mājās pārnesa puķes. Cilvēki ir jāizrauj no purvā. Iznācis no purva, noskurinies, slapjas drēbes ātrāk izžūst, ja kusties. Ja šī maiņas tirdzniecība pārņemtu Latviju, cilvēku domas, ikdiena kaut nedaudz mainītos. Mēs taču varam un mākam tik daudz ko izgatavot, izaudzēt un arī protam citus iepriecināt, pretī saņemot to pašu. Cilvēkos ir neticība, tai jāmainās.

Ko pats darāt, kad apkārt cilvēki cits citu aprunā, lamā valdību?

Tad saku pārslēdzam citu staciju. Izstāstiet labāk kādu joku, ko jautru. Anekdoti prasīt nevajag, tā noteikti būs par politiķiem.

Ar kādām problēmām, jautājumiem cilvēki vēršas piejums?

Ļoti bieži jautā, kāpēc vīrs aizgājis pa kreisi. Es, lūk. viņu izmācīju par cilvēku, bet viņš aizgāja pie citas. Jāatceras, ka sieviete atbild par baudu, mīlēšanos, vīrietis par materiālo. Daudzi prasa, vai ir nolādēti, kāds esot pakaisījis sāli. Ja tik viegli varētu nolādēt, tad mums nezin cik valdību būtu nomainījies un cik bēru nebūtu pārdzīvots. Esmu lasījis tā saucamo melno grāmatu. Tajā teikts Dieva tēva. Dieva dēla un Svētā Gara vārdā lai notiek. Tā ir tāda pretruna. Cilvēkiem patīk saklausīties diezin ko un attiecināt uz sevi. Ja slikti jūties, iedzer karstu ūdeni, novirzīsies domas, kļūs vieglāk. Katram kaut kas jāizdara, lai gūtu labas sajūtas sev un tās dotu citiem.

Atkal esat pievērsies biškopībai.

Esmu bitenieks. Ilgus gadus neatlika laika. Tā dzīvē sagadījās, ka neilgā laikā nācās šķirties no vairākiem tuviem cilvēkiem, bija smagi. Tēva mājās bija bišu saime. To gribēju atdot kādam jaunam pārim, lai kopj. Rādīju viņiem, kas un kā darāms, man iedzēla pāris bites. Vakarā jutu, ka ar sirdi paliek labāk. Dāvināts kas dāvināts, bet tad arī nolēmu, jāiet pie bitēm, ļāvu, lai dzeļ, tās pašas atrod īstās vietas. Atkal esmu dzīvespriecīgs, mundrs. Veidoju dravu. Kad man jautā kam tev tā, atbildu - man vajag bišu dziesmu, neko vairāk. Tā ārstē.

Esmu laimīgs, baudu dzīvi. Man patīk luksoforu ugunis, slapjās Rīgas ielas, sastrēgumā priecājos par krītošām lapām, skatos kā bildē. Tā ir mana šodiena. Var jau kreņķēties,ka par daudz saules vai atkal līst. Bet palūdzot Dieva svētību, var daudz izdarīt un būt laimīgs. Zilākalna Martiņas vārdi: "Ej, Dievu lūdzot, savos ceļos. Viņš tevi svētīs, aplaimos. Un Dieva svētību kā rasu tu dzersi rītos, vakaros, Un kas uz Dievu paļausies, tam dzīvē vienmēr labi ies."

 

 

Image result for lietus
0
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .